Search results for "apmierinātība ar dzīvi"
showing 10 items of 44 documents
Baltic Journal of Psychology; Volume 20, Number 1&2
2019
Humora stilu saistība ar apmierinātību ar dzīvi
2017
Šī pētījuma mērķis bija izpētīt vai un kā ar apmierinātību ar dzīvi saistīti dažādi humora stili. Pētījumā piedalījās 423 respondenti vecumā no 16 - 72 gadiem, no kuriem 66,7% dalībnieku ir sievietes, 33,3% ir vīrieši. Respondenti elektroniskā veidā aizpildīja Humora stilu aptauju, kas mēra četrus humora stilus (biedrisko, pašuzmundrinošo, agresīvo un sevi noliedzošo), Apmierinātības ar dzīvi skalu, kas norāda uz to, cik cilvēks jūtas labi saistībā ar savu dzīvi, un BENCOR – aptauju, kas mēra labvēlīgo un korektīvo humora stilu. Pēc datu statistiskās analīzes, kura tika veikta SPSS datorprogrammā, apstiprinājās trīs no četrām hipotēzēm, kā arī tika gūtas atbildes uz diviem izvirzītajiem pēt…
Pirmsskolas vecuma bērnu labizjūtas veicināšanas pedagoģiskie nosacījumi
2017
Annotācija Bakalaura darba autore ir Jūlija Postevaja, LU Ventspils filiāles studente, profesionālā bakalaura studiju programma “Skolotājs” ar apakšprogrammu “Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs”. Bakalaura temats ir „ Pirmsskolas vecuma bērnu labizjūtas veicināšanas pedagoģiskie nosacījumi. ” Darba mērķis ir pētīt pirmsskolas vecuma bērnu labizjūtas pedagoģiskos nosacījumus Ventspils Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas apstākļos un Ventspils pirmsskolas izglītības iestādēs. Lai šo mērķi varētu sasniegt, darbā tika izvirzīti šādi uzdevumi: analizēt pedagoģijas un psiholoģijas teorētiskās atziņas un pētīt situāciju par labizjūtas veicināšanas pedagoģiskajiem nosacījumiem Ventspils pirmsskol…
Prokrastinācijas pazīmju saistība ar perfekcionismu, depresiju un apmierinātību ar dzīvi dažādu vecumu cilvēkiem
2017
Maģistra darba mērķis bija noskaidrot kādas saistības starp prokrastinācijas pazīmēm un depresiju, perfekcionismu un apmierinātību ar dzīvi. Kā arī aplūkot vai ir novērojamas kādas atšķirības starp saistībām mainoties indivīdu vecumam. Pētījumā piedalījās 285 respondenti no Latvijas dažādos vecumos, gan sieviešu, gan vīriešu dzimuma pārstāvji. Par pētījuma instrumentāriju izmantotas: 1) Beka depresijas aptauja – BDI – II (Beck’s Depression Inventory: Beck, Steer, & Brown, 1996) 2) Prokrastinācijas aptauja (General Procrastination (GP) Scale (Lay,1986)); 3) Perfekcionisma aptauja – APS - R (Almost Perfect Scale – Revised Short Form: Slaney, Rice, Mobley, Trippi, & Ashby, 2011) 4) Apmierinātī…
Laika perspektīvas saistība ar apmierinātību ar dzīvi
2018
Empīriskajos pētījumos ir novērotas pretrunas par sakarībām starp nākotnes orientāciju un apmierinātību ar dzīvi. Tāpēc tika izmantotas divas nākotnes orientācijas mērijuma skalas: Zimbardo nākotnes orientācijas apakšskala un Individuālā nākotnes orientācijas skala. Lai mērītu apmierinātību, tika izmantota Apmierinātība ar dzīvi skala. Pētījumā piedalījās 84 cilvēki (73 sievietes un 11 vīrieši), kas studē pedagoģijas nodaļā. Tika novērota pozitīva korelācija starp nākotnes orientāciju un apmierinātību, kas nozīmē, ka mērķu esamībai ir pozitīva saistība ar apmierinātību.
Dzīves jēgas un mērķu satura saistība ar subjektīvo labklājību
2016
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai dzīves jēgas noteiktībai (DJN) ir pozitīvas saistības ar subjektīvo labklājību (SL) un dzīves mērķu sasniegšanu. Pētījumā tika izvirzīti vairāki jautājumi: kādas ir saistības DJN ar dzīves mērķu nozīmību un iespējamību; kādas ir SL saistības ar dzīves mērķu saturu; kādas ir vecuma un izglītības līmeņa saistības ar SL, dzīves mērķu saturu un DJN. Pētījumā piedalījās 224 respondeti. Sakarību noteikšanai tika pielietota Apmierinātības ar dzīvi skala (SWLS), Pozitīvo un negatīvo afektu skala (PANAS), Dzīves mērķu skala (AI) un Dzīves jēgas aptauja (PIL-10). Pētījumā apstiprinājās, ka starp DJN un SL , kā arī starp DJN un dzīves mērķu sasniegšanu pastāv stati…
Subjektīvās labklājības novērtējums Rīgas reģiona iedzīvotājiem
2020
Maģistra darba nosaukums ir „Subjektīvās labklājības novērtējums Rīgas reģiona iedzīvotājiem”. Maģistra darba mērķis ir, Izvērtējot līdz šim publicētos subjektīvās labklājības rādītājus un analizējot iegūtos subjektīvās labklājības vērtējumus, izdarīt secinājumus par to, kāda ir Rīgas reģiona iedzīvotāju subjektīvā labklājība, un kuri faktori to dotajā brīdī ietekmē visvairāk, kā arī izteikt priekšlikumus subjektīvās labklājības paaugstināšanai. Balstoties uz izvirzīto maģistra darba mērķi, tika izvirzītas divas hipotēzes: 1.Hipotēze I: Subjektīvās labklājības vērtējums ir augstāks tiem, kuriem ir lielāki ienākumi. 2.Hipotēze II: Pieaugot respondentu vecumam, apmierinātība ar dzīvi samazinā…
Reliģijas, apmierinātības ar dzīvi un pašvērtējuma saistība.
2015
Šī darba mērķis ir noskaidrot saistību starp reliģiju, apmierinātību ar dzīvi un pašvērtējumu. Apmierinātība ar dzīvi sevī ietver laimi, subjektīvo labklājību un pozitīvas emocijas. Šī darba ietvaros vairāk tiks apskatīta subjektīvā labklājība. Reliģija ir ticība kam mistiskam , kas sevī ietver reliģisku normu ievērošanu, rituālus, ticību un būšanu reliģiskā kopienā. Starp subjektīvo labklājību un reliģiju pastāv pozitīva korelācija. Pašvērtējums ir cilvēka subjektīvs viedoklis par sevi pašu, ,kas var nesakrist ar citu domām par viņu. Tika secināts, ka reliģijas skalas pozitīvi korelē savā starpā, kā arī pozitīva korelācija novērojama starp pašvērtējumu un apmierinātību ar dzīvi, bet negatī…
Tehnoferences saistība ar depresiju un apmierinātību ar dzīvi
2021
Pētījums ir par tehnoferences saistību ar depresiju un apmierinātību ar dzīvi. Šī pētījuma mērķis ir izpētīt saistību starp tehnoferenci un depresiju, un saistību starp tehnoferenci un apmierinātību ar dzīvi. Izvirzītā hipotēze: Tehnoference ir saistīta ar paaugstinātiem depresijas simptomu rādītājiem un pazeminātiem apmierinātības ar dzīvi rādītājiem. Pētījumā tika izmantotas trīs aptaujas – Tehnoloģijas ierīces iejaukšanās skala (TILES; McDaniel & Coyne, 2014), Beka depresijas aptauja (BDA-II, Beck, Steer & Brown, 1996) un Apmierinātības ar dzīvi skala (Diener, Emmons, Larsen, & Griffin, 1985). Pētījuma izlase sastāvēja no 89 respondentiem, no kuriem 77 bija sievietes un 12 bija vīrieši v…
Apmierinātības ar dzīvi, apmierinātības ar darbu un emocionālā intelekta saistības
2015
Pētījuma mērķis bija noskaidrot saistības starp apmierinātību ar dzīvi, apmierinātību ar darbu un emocionālo intelektu, kā arī noskaidrot kā emocionālā intelekta rādītāji prognozē iepriekšminētos mainīgos. Pētījumā piedalījās 135 respondenti (74 sievietes, 61 vīrietis), vecumā no 20 - 45 gadiem. Respondentiem bija jāaizpilda trīs aptaujas - Iezīmju emocionālā intelekta aptauja – īsā versija (TEIQue-SF, Trait Emotional Intelligence Questionnaire – Short Form, Petrides & Furnham, 2001), Apmierinātības ar dzīvi skala (Satisfaction With Life Scale; Diener, Emmons, Larsen, & Grifin, 1985) un Apmierinātības ar darbu aptauja (Job satisfaction survey/JSS/ Spector, 1985). Pētījuma ietvaros tika apst…